Stāstu “Kalpa zēna vasara” Jānis Akuraters (1876–1937) uzraksta Norvēģijā 1908. gadā, kad tur uzturas kā emigrants pēc 1905. gada revolūcijas. Savā autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi” (1923) par šī darba tapšanu viņš vēsta: “Kad aukstās februāra dienās es kurināju mazo krāsniņu ar koksu un man bija tikai gabals maizes, ar kuru vairāk dienas jāiztiek, man nāca prātā Latvija un mani Zemgales skaistie lauki, meži, saule un cilvēki. Un, gribēdams tiem kādu atmiņu sūtīt, es savādā pusreibuma stāvoklī sarakstīju piecās sešās dienās “Kalpa zēna vasaru”. Nevienu darbu es neesmu rakstījis vieglāk; tā likās vienkārši kāda vēstule draugiem.” Stāsta pirmpublicējums — žurnālā “Zalktis” 1908. gadā. Pēc atgriešanās Latvijā tēva mājās Dignājas pagasta “Beitānos” un sievas Marijas Annas mājās Seces pagasta “Birzniekos” Jānis Akuraters uzraksta stāstu “Degoša sala”. Pirmpublicējums — 1912. gadā.
Stāstu “Kalpa zēna vasara” Jānis Akuraters (1876–1937) uzraksta Norvēģijā 1908. gadā, kad tur uzturas kā emigrants pēc 1905. gada revolūcijas. Savā autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi” (1923) par šī darba tapšanu viņš vēsta: “Kad aukstās februāra dienās es kurināju mazo krāsniņu ar koksu un man bija tikai gabals maizes, ar kuru vairāk dienas jāiztiek, man nāca prātā Latvija un mani Zemgales skaistie lauki, meži, saule un cilvēki. Un, gribēdams tiem kādu atmiņu sūtīt, es savādā pusreibuma stāvoklī sarakstīju piecās sešās dienās “Kalpa zēna vasaru”. Nevienu darbu es neesmu rakstījis vieglāk; tā likās vienkārši kāda vēstule draugiem.” Stāsta pirmpublicējums — žurnālā “Zalktis” 1908. gadā. Pēc atgriešanās Latvijā tēva mājās Dignājas pagasta “Beitānos” un sievas Marijas Annas mājās Seces pagasta “Birzniekos” Jānis Akuraters uzraksta stāstu “Degoša sala”. Pirmpublicējums — 1912. gadā.